otrdiena, 2004. gada 21. septembris

Latvijā trīc zeme

Šodien ap pulkstens 16:35 bija jūtamas savādas vibrācijas. Tas notika apmērām tā.
Sēžu pie sava kompja, iegrimis kārtējās virtuālajās kaujās, kad jūtu, ka mans grozāmais krēsls (kuram ir arī 5 ritenīši) tā savādi sakustās. It kā pat pabīdās uz priekšu. Nodomāju ka uz krēsla mēģina uzrāpties kaķene, vai arī jau uzrāpusies un sākusi tur mazgāties. Tā kā es nejutu, ka kaķene būtu starp manu muguru un krēsla atzveltni, tad pagriezos lai paskatītos, bet nekur viņu neredzēju. Tā kā galvā bija man austiņas, tad nedzirdēju nekādus trokšņus, izņemot uz ekrāna notiekošo.
Tad turpināju lūkoties monitorā, bet jutu ka celis, kas piespiests pie galda malas, tā jocīgi trīc. Tad pašam palika neomulīgi, jo likās ka nervi ir čupā un tapēc kāja tā uzvedās :).
Šīs svārstības un drebēšana ilga 7...10 sekundes.
Kā vēlāk uzzināju no mājinieku teiktā, tad zemestrīce jau nedaudz agrāk ir fiksēta Liepājā.
Čatā noskaidroju ka šos grūdienus jutuši gan saldenieki, gan rīdzinieki, gan citās pilsētās dzīvojošie.
Apollo.lv portālā var lasīt sekojošas rindas:
"Kā liecina informācija interneta mājas lapā «kaliningrad.ru», šodien zemestrīce novērota Kaļiņingradas apgabalā. Šī zemestrīce ilgusi apmēram desmit sekundes un bijusi 3–4 balles stipra. Atsevišķi speciālisti pieļauj, ka zemestrīces stiprums varētu būt sasniedzis pat 5 balles pēc Rihtera skalas.

Zemestrīces epicentrs bijis dziļi zemē, netālu no Krievijas un Polijas robežas. Kaļiņingradas ārkārtas situāciju pārvalde ir norādījusi, ka pazemes grūdienus nav izraisījis kāds tehnoloģisks cēlonis un tie, visticamāk, ir dabiskas izcelsmes. Arī Lietuvas speciālisti uzskata, ka zemestrīce ir dabiskas izcelsmes."


ceturtdiena, 2004. gada 9. septembris

Kārtējā velotūre noslēgusies

Nedaudz ievadam.
Katru ceturto gadu (kopš 1992.g) braucu uz laukiem ar riteni. Pirmā un otrā reize, pašam nezinot, iekrita vasaras olimpiādes laikā. Tā nu trešajā reizē (2000.g) nolēmu ka šī tradīcija ir jāturpina.
Maršruts ir šāds: Saldus-Skrunda-Snēpele (Kuldīgas raj., Snēpeles pagasts). Kopējais garums šādam maršrutam ir ap 57km (no durvīm līdz durvīm).
Pirmajā reizē gan braucu caur Kuldīgu un tas iznāk nedaudz garāks gabals. Toreiz līdzi bija arī kinokamera un daži brauciena mirkļi tika iemūžināti filmā.

Visas iepriekšējās reizes braucu ar savu labo, uzticamo, padomju laika, divriteni, kuram darba mūžs skaitāms padsmitos gadu.
Taču šajā reizē braucu ar 2000. gadā pirktu nedārgu ātrumnieku.
Jau toreiz sapratu, ka braucot ar riteni kuram ir sēdeklis ārkārtīgi ciets (salīdzinot ar manu veco riteni), tālus gabalus nobraukt būtu baigā problēma.

Mans šāgada velomaratons sākās otrdien, 7. septembrī.
Pēc divu stundu cīņas ar dūšīgu pretvēju, sasniedzu Skrundas robežu. Te man uzreiz jāpiebilst, ka braucot necenšos sasniegt kaut kādus ātruma rekordus, bet arī gumiju stiept nemēdzu.
Izbraucot cauri Skrundai, minos tālāk Kuldīgas virzienā. Dažus kilomterus pirms Raņķiem ir kāds stāvlaukums Ventas krastā, kur arī es iegriezos atpūtinātu savu, pamatīgi, nospiesto dibenu kā arī labo celi, kurš bija stīvs un sāpīgs kā spīlēs iespiests (pretvēja/sānvēja darbs). Arī vēderā bija izcēlusies neliela revolūcija, kuru nācās apspiest ar krekeriem un XTC limonādi.
Tā nu Snēpelē nonācu minoties ar vien lēnāk un lēnāk. Pats piekusis nejutos, ko nevarētu teikt par iepriekš minētajām ķermeņa daļām.
Veiktais attālums bija nedaudz pāri 57km un braucot pavadītais laiks 3 stundas un 48 minūtes.

Pēc divu nakšu (no kurām vienu pārlaidu mēreni drebinoties) pavadīšanas siena šķūnī, kā arī izrunāšanos ar radiem un Snēpeles pagasta centra aplūkošanu, pienāca laiks doties mājup. Tas notika 9. septembra pēcpusdienā (pēc pulkst 13:00).
Posms Snēpele-Skrunda tika veikts bez aizķeršanās, apmēram 1 stundu un 12 minūtes ilgi. Pirms pāris dienām veiktais pāridarījums ar sēžamvietu, atkal lika sevi manīt.
Skrundā apmeklēju pilskalnu, lai nedaudz atslogotu cieto sēdekli, uzņemtu kalorijas un patīksminātos par skaisto skatu ar tiltu pāri Ventai.
Izbraucot no Skrundas cerēju ka ceļš uz Saldu būs vieglāk veicams, jo rietumu vējš ir labs ceļavējš. ('96. gadā šo posmu veicu rekordīsā laikā - ~1h?) Taču šoreiz tā nebija, jo vējš bija iegriezies no ziemeļu, ziemeļ-rietumu puses; tātad sānvējš, kurš reizēm likās kā pretvējš.
Pa ceļam pie O. Kalpaka muzeja nepiebraucu, jo negribējās nekur vairs kavēties.
Mājās nonācu pēc, braucot pavadītām, 3 stundām un 12 minūtēm. Šajās dienās noripotais attālums - 120,65km.

Vidējais ātrums ceļā? Hm, grūti spriest, bet ja minēšu 16,5 km/h, tad liela kļūda nevarētu būt; nu varbūt nedaudz vairāk. Bija ātrumposi ar 30 km/h un ātrāk (no kalna:), bet bija tādi posmi, ka knapi pavilku uz 10 km/h (pretvējš/pret kalnu).

Ceļā redzētais nepatīkamākais - nobraukti dzīvnieciņi uz ceļa (ezis, lapsa(?), putns) un izcirsti skujukoku meži.

sestdiena, 2004. gada 4. septembris

Par PC ūdens dzesēšanu

Nu jau pirms kādiem pāris mēnešiem I-netā uzgāju Zalman CPU ūdensbloku.
Dikti jau skaists viņš ir. Korpusa cilindriskā daļa ir no alumīnija, bet pēda (tā kas piespiežas pie procesora) ir kapara. Arī iekšējās ribas ir kapara.
Sīkāka informācija ir atrodama šeit, jeb izmantojot mammu:) Google.
Modeļa nosaukums: ZM-WB2

Tas ir tikai sākums

Pirmo reizi es iemēģinu tādu interneta privilēģiju kā bloks :)
Ta jau manīs kas un kā...