Kārtējā velotūre noslēgusies

Nedaudz ievadam.
Katru ceturto gadu (kopš 1992.g) braucu uz laukiem ar riteni. Pirmā un otrā reize, pašam nezinot, iekrita vasaras olimpiādes laikā. Tā nu trešajā reizē (2000.g) nolēmu ka šī tradīcija ir jāturpina.
Maršruts ir šāds: Saldus-Skrunda-Snēpele (Kuldīgas raj., Snēpeles pagasts). Kopējais garums šādam maršrutam ir ap 57km (no durvīm līdz durvīm).
Pirmajā reizē gan braucu caur Kuldīgu un tas iznāk nedaudz garāks gabals. Toreiz līdzi bija arī kinokamera un daži brauciena mirkļi tika iemūžināti filmā.

Visas iepriekšējās reizes braucu ar savu labo, uzticamo, padomju laika, divriteni, kuram darba mūžs skaitāms padsmitos gadu.
Taču šajā reizē braucu ar 2000. gadā pirktu nedārgu ātrumnieku. Jau toreiz sapratu, ka braucot ar riteni kuram ir sēdeklis ārkārtīgi ciets (salīdzinot ar manu veco riteni), tālus gabalus nobraukt būtu baigā problēma.

Mans šāgada velomaratons sākās otrdien, 7. septembrī.
Pēc divu stundu cīņas ar dūšīgu pretvēju, sasniedzu Skrundas robežu. Te man uzreiz jāpiebilst, ka braucot necenšos sasniegt kaut kādus ātruma rekordus, bet arī gumiju stiept nemēdzu.
Izbraucot cauri Skrundai, minos tālāk Kuldīgas virzienā. Dažus kilomterus pirms Raņķiem ir kāds stāvlaukums Ventas krastā, kur arī es iegriezos atpūtinātu savu, pamatīgi, nospiesto dibenu kā arī labo celi, kurš bija stīvs un sāpīgs kā spīlēs iespiests (pretvēja/sānvēja darbs). Arī vēderā bija izcēlusies neliela revolūcija, kuru nācās apspiest ar krekeriem un XTC limonādi.
Tā nu Snēpelē nonācu minoties ar vien lēnāk un lēnāk. Pats piekusis nejutos, ko nevarētu teikt par iepriekš minētajām ķermeņa daļām.
Veiktais attālums bija nedaudz pāri 57km un braucot pavadītais laiks 3 stundas un 48 minūtes.

Pēc divu nakšu (no kurām vienu pārlaidu mēreni drebinoties) pavadīšanas siena šķūnī, kā arī izrunāšanos ar radiem un Snēpeles pagasta centra aplūkošanu, pienāca laiks doties mājup. Tas notika 9. septembra pēcpusdienā (pēc pulkst 13:00).
Posms Snēpele-Skrunda tika veikts bez aizķeršanās, apmēram 1 stundu un 12 minūtes ilgi. Pirms pāris dienām veiktais pāridarījums ar sēžamvietu, atkal lika sevi manīt.
Skrundā apmeklēju pilskalnu, lai nedaudz atslogotu cieto sēdekli, uzņemtu kalorijas un patīksminātos par skaisto skatu ar tiltu pāri Ventai.
Izbraucot no Skrundas cerēju ka ceļš uz Saldu būs vieglāk veicams, jo rietumu vējš ir labs ceļavējš. ('96. gadā šo posmu veicu rekordīsā laikā - ~1h?) Taču šoreiz tā nebija, jo vējš bija iegriezies no ziemeļu, ziemeļ-rietumu puses; tātad sānvējš, kurš reizēm likās kā pretvējš.
Pa ceļam pie O. Kalpaka muzeja nepiebraucu, jo negribējās nekur vairs kavēties.
Mājās nonācu pēc, braucot pavadītām, 3 stundām un 12 minūtēm. Šajās dienās noripotais attālums - 120,65km.

Vidējais ātrums ceļā? Hm, grūti spriest, bet ja minēšu 16,5 km/h, tad liela kļūda nevarētu būt; nu varbūt nedaudz vairāk. Bija ātrumposi ar 30 km/h un ātrāk (no kalna:), bet bija tādi posmi, ka knapi pavilku uz 10 km/h (pretvējš/pret kalnu).

Ceļā redzētais nepatīkamākais - nobraukti dzīvnieciņi uz ceļa (ezis, lapsa(?), putns) un izcirsti skujukoku meži.